
Skats no augšas. Nav jau, protams, nekādi Alpi, bet godīgi sakot- nav ne vainas!
Šoreiz iztikšu bez gariem aprakstiem un stāstiem par to, kā mums gāja nu jau otro reizi šogad nokļūstot Mežezerā, jo, godīgi sakot, šoreiz serviss, attieksme un visa personāla puse bija vairāk vērtējama ar mīnusa zīmi, nekā ar plusa zīmi (atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad bija cits personāls). Tāpēc padalīšos tikai ar dažām bildēm, kas varbūt kādu pamudinās vēl doties šoziem pazlēpot/pasnovot/ pabaudīt jebkādus citus ziemas priekus
.

Protams, ka mans mīļais mani pamatīgi izvārtīja sniegā! (Nav jau tā, ka neuzprasījos
) Vai no cilvēka var izveidot sniegavīru? Sacīts, darīts! Sniegavīrs gatavs!

Spoguļojos māsas brillēs

Ziemas romantika un tēja sniegā. Silti!

Mans galvenais trenējamais slēpotājs- Aksels

Mana māsa

Sagurums

Es mīlu Tevi, ziema! Paldies, ka Tu tāda esi!
Tas arī pagaidām punkts







6 Comments
02/03/2010 at 01:10
esmu!!!!
02/03/2010 at 09:36
02/03/2010 at 10:39
”Nav jau tā, ka neuzprasījos”
:D:D Nav jau arī tā ka nepatīk..
02/03/2010 at 12:23
True
02/05/2010 at 09:01
nu pavasaris vēl nav pienācis, kad esmu jau bijusi uz kalna. un rīt braukšu atkal. paldies, ka pajautāji.
P.S. Vajag šampanieti un Wiwis nesaprot, kā wordpresā bildes ielikt. Tāpēc vajag šampanieti. Nu labi tēja arī der.
02/05/2010 at 09:22
Un kā? Nu kalns, es domāju?
par P.s. Tu jau zini, ka man vajag tikai vietu un laiku!